1927. gadā, 27 gadu vecs Jurijs Tiņanovs kļūst par Petrogradas mākslas vēstures institūta profesoru.

Tiņanovs-zinātnieks

Jurijs Tiņanovs lasa studentiem XVIII-XX gadsimtu krievu dzejas vēstures kursu. Kopā ar sava laika slaveniem rakstniecības meistariem V. Šklovsku, B. Eihenbaumu, R. Jakobsonu, viņš piedalās Dzejas valodas pētniecības biedrības darbā).

Dzejoļu citāti tika lasīti ledainā balsī, ar neizdibināmu sejas izteiksmi, lai neviens runājošo neturētu aizdomās par pārmērīgu jūtīgumu, nesavienojamu ar īsta zinātnieka temperamentu

V. Golicina, studente

Jurijs Tiņanovs pilnīgi iedziļinājās dokumentu detaļās. Viņš saistīja savā starpā, liekas, nenozīmīgus faktus, un caur to nāca pie pilnas pagātnes ainas. Dažreiz rēķins no viesnīcas atklāja vairāk patiesības, nekā oficiālais, galvenais dokuments.

Viens J. Tiņanova laika dokumentiem.

Ir dokumenti parādei, un tie melo, kā cilvēki. Man nav nekādas pietātes pret “dokumentu vispār”. Cilvēks ir izsūtīts uz Kaukāzu par brīvdomību, bet turpina skaitīties Ņižņijnovgorodā, Tenginas pulkā. Neticiet tam, urbieties dokumentā līdz galam, izvalkājiet to cauru.

Jurijs Tiņanovs
J. Tiņanova pirmais publicētais darbs. 1921.

1921. gadā tika publicēta Jurija Tiņanova grāmata “Dostojevskis un Gogolis”. Tajā viņš bija atradis sakarus starp Dostojevska “Stepančikovas ciems un tā iedzīvotāji” un Gogoļa “Izvēlētiem fragmentiem no sarakstes ar draugiem”.

Tiņanovs uzskatīja, ka Dostojevska stāsta “Foma Opiskins” varoņa domāšana sasaucās ar Gogoļa pārdomām no “Sarakstes”. Un pat kaut kur tos parodē.

Bija izdota grāmata “Dzejas valodas problēmas”, raksti par Puškinu, Ņekrasovu, Brjusovu, Bloku, Hlebņikovu un citi

Vēlāk Tiņanovs apkopoja tos rakstus 1929. gadā izdotajā grāmatā “Arhaisti un novatori”, kur tika apkopoti J. Tiņanova apsvērumi par krievu literatūras evolūcijas procesiem.

Raksts “Arhaisti un novatori” ar “dumpīgu” epigrammu brālim. 1926.

Es vienmēr teicu par Tiņanovu, ka tas ir izcils zinātnieks un ļoti labs rakstnieks, kurš bija noteicis pasaules filoloģijas galveno virzienu ilgākiem gadiem

Marietta Omarovna Čudakova,
Tiņanova lasījumu organizācijas komitejas vadītāja, 2010. gads
J. Tiņanova studente T. Hmeļņickaja, V. Kaverins, L. Tiņanova un A. Ulanova pirmajos Tiņanova lasījumos Rēzeknē. 1982.

No 1982. gada Rēzekne kļūst par zinātniski-pētnieciskas konferences “Tiņanova lasījumi” norises vietu, kur piedalās gan pazīstami, gan jauniesācēji filoloģijas zinātnieki no dažādām pasaules valstīm. Lasījumos literatūras vēsturnieki un teorētiķi lasa referātus un stāsta par savu pētījumu materiāliem. Lasījumu materiālus regulāri apkopo krājumā “Tiņanova lasījumi”.