Tur, kur beidzas dokuments,

tur sākšu es.

Jurijs Tiņanovs

Jurijs Tiņanovs

1894-1943
Literatūrzinātnieks, vēsturnieks, rakstnieks, scenāriju autors

Pat jau tagad, pēc vairākiem desmitiem gadu, Jurija Tiņanova literārais mantojums netika aizmirsts: viņa daiļliteratūras darbus atkārtoti laiž klājā un lasa, tie atrod atbalss lasītāju sirdīs, pie viņa rakstiem un publikācijām vēršas speciālisti savos pētījumos.

BĒRNĪBA

JAUNĪBA

ĢIMENE

Jurijs Tiņanovs
dzimis 1984. gada 18. oktobrī
Vitebskas apgabala pilsētā Režica (mūsdienu Rēzeknē, Latvija).

Tēvs – pilsētā zināms ārsts Tiņanovs Nikolajs Arkādija dēls (Nason Aronovičs, 1860-1924)
Māte – Viļānu miecētavas līdzīpašniece Tiņanova Sofija Borisa meita (dzim. Sora Hasja Epšteine, 1870-1940).

Esmu dzimis 1894. gadā pilsētā Režica, tikai kādu sešu stundu attālumā no Mihoelsa un Šagāla dzimšanas vietām un astoņu stundu attālumā no Katrīnas I dzimšanas un jaunības vietas. Pilsēta bija neliela, ar pakalniem, ļoti dažāda. Uz kalniņa – Livonijas pils drupas, lejā – ebreju apdzīvotas ieliņas, aiz upes – vecticībnieku apmetne.

Jurijs Tiņanovs
Pilsēta Rēzekne. Kreisajā pusē var redzēt Tiņanovu māju.

Jurija Tiņanova atmiņas atgriež mūs pie mazas pilsētiņas dzīves seniem laikiem 19. un 20. gadsimtu robežās, ar tās 13. gadsimta pilsdrupām, ar pilsētnieku tikumiem un ieradumiem, ar pilsētas nomaļu – “Amerikas” dzīves iekārtu, un ar slēptu no nepiederošo skatiem, bet dažreiz skaļu vecticībnieku dzīvi…

Nikolajs (Nason Aronovišc) Tiņanovs (1862-1924) ar bērniem Juriju un Lidiju uz savās mājas lieveņa

Vienā no saviem stāstiem – “Bruksa papagailis” no “Čaricas hronikām” – Jurijs Tiņanovs attēloja Rēzekne – Režicu, kāda tā bija XIX.gs. beigās un XX.gs. sākumā. Var atpazīt ielu nosaukumus, uzvārdus. Iela, kur norisinās stāsta notikumi, tagad ir nosaukta Jurija Tiņanova vārdā.

Lasīt stāstu (krievu valodā)  →

Pie mājas, kur bērnībā dzīvoja Jurijs Tiņanovs, tagad ir uzstādīts viņam veltīts piemineklis.

Latvijas pilsēta Rēzekne atceras un goda slaveno novadnieku. Šeit atrodas arī pasaulē vienīgais rakstnieka muzejs. Te katru gadu notiek deklamācijas vakari un festivāli “Tiņanova rudens”.

Informāciju par Juriju Tiņanovu var atrast virtuālajā muzejā http://futureofmuseums.eu/

Vēsturiski izglītojošā spēlē http://iepazisimies.rta.lv/ Jurijs Tiņanovs ir viens no personāžiem

Deviņu gadu vecumā es sāku mācīties Pleskavas ģimnāzijā un Pleskava kļūst man gandrīz kā dzimtā pilsēta. Daudz laika pavadīju ar draugiem uz Vecā Kremļa sienām, kuras sargāja Pleskavu no Stefana Batorija, kā arī vizinoties laivā pa Veļikaja upi…

Jurijs Tiņanovs
Draugu fotogrāfija:
J. Tiņanovs, L. Zilbers, А. Letavet, J. Ozoliņš, L. Garkavi

No 1904. līdz 1912. gadām Jurijs Tiņanovs mācījās Pleskavas guberņas ģimnāzijā. Viņš veiksmīgi nolika iestājeksāmenus un bija uzņemts 1. klasē. Katru gadu par labām sekmēm viņš saņēma apbalvojumus.

Tagad līdz dzimtajam mājām bija jābrauc piecas stundas ar vilcienu. Skolēnu brīvdienas Jurijs ar brāli Ļevu pavadīja Režicā, bet pārējā laikā māte centās biežāk apciemot dēlus un dažreiz ņēma līdzi Jurija jaunāko māsu Lidiju.

Jušas rakstāmgalds, noklāts ar tumši rozā vai ceriņkrāsas papīru. Tas viss bija viss apzīmēts. Lielākoties tie bija vīriešu portreti – “ģīmji”, kā viņš pats tos sauca. Un kādi tik ģīmji te nebija! Ar bārdu un bez bārdas, ar gariem matiem un bez matiem, ar brillēm, pensnejos, labsirdīgi un ļauni.

Jurija māsa, Lidija Tiņanova
1912. gadā Jurijs Tiņanovs ar sudraba medalu pabeidza Pleskavas ģimnāziju un kļuva par Pēterburgas universitātes vēstures un filoloģijas fakultātes studentu.

Ļenočkas istabā – pūderis un smaržas,

Ļenočkas istabā dzejoļus raksta.

Jurijs Tiņanovs
(No Veniamina Kaverina memuāriem)
1916. gadā Tiņanovs apprecēja sava drauga Veniamina māsu Jeļenu.

Turpinājums→