1917. gads. Pirmais pasaules karš.
Krievijā sākas revolūcija.

Revolūcija

un pilsoņu karš

Kad sākas Februāra revolūcija, Jurijs ar Jeļenu un meitu Innu dzīvoja Petrogradā. Pilsoņu karš aptvēra Krieviju. Jeļena ar meitu aizbrauca pie vecākiem uz Pleskavu, kur bija daudz mierīgāk. Jurijs turpināja mācīties Pēterburgas universitātē.

1918. gada vasarā Jurijs bija pie vecākiem, kuri vēl 1915. gadā pārvācās uz Jaroslavļu. Jūlijā boļševiku pretinieku spēki pārņēma savā varā Jaroslavļas centru, Sarkanā armija tos aplenca. Pilsētu apšaudīja un bombardēja boļševiku aviācija.

Karavīru demonstrācija Petrogradā februārī. 1917. gada fotogrāfija.

Es domāju, ka pilsētu vajadzēs nojaukt līdz pat pamatnēm

1918. gada 16. jūlija sarkanarmijas komandiera
J. Guzarska telegrammas fragments.
Marijas patvēruma baznīca Borisa un Gļeba ielā pēc Jaroslavļas sacelšanās

Kaujas gaitā bija cietusi lielāka daļa no Jaroslavļas ēkām. Ugunsgrēkā sadega Jurija diplomdarbs par Kihelbekeru un visa bibliotēka, kuru viņš bija krājis kopš ģimnāzijas gadiem.

Krievijas impērija, kuru plosīja iekšējie un ārējie ienaidnieki, lēni pazuda no pasaules kartes. Boļševiku izraisītais pilsoņu karš pārņēma bijušās impērijas jaunās guberņas, vācu armijai bija iespējams sagrābt valsts rietumu teritorijas. Juriju un viņa sievu Pleskavā izšķīra frontes līnija.

Viņš ne tikai bija šķērsojis frontes līniju, lai tiktos ar sievu un meitu, kā arī atvedis kādus produktus – mēdu un speķi, kurus Pleskavā bija iespējams nopirkt tikai par cara naudu. Viņš ielauzās (to es biju sapratis uzreiz) tajā saspiestībā un sasprindzinājumā, kuras valdīja visā pilsētā, – un atbīdīja šo trauksmaino saspiestību ar vienu savu parādīšanos.

Veniamins Kaverins, Jurija Tiņanova draugs

Situācija bija sarežģīta, Jurijs Tiņanovs bija spiests mainīt vairākas darba vietas. Studijas universitātē viņš apvienoja ar literatūras pasniegšanu skolā, lasīja lekcijas Mākslas namā un Literātu namā, kalpoja Petrogradas Kominterna biroja Informācijas nodaļā. Sākumā kā franču valodas tulks, bet pēc tam kā nodaļas vadītājs.

Pēc Krievijas revolūcijas Latvija kļuva neatkarīga. Dzimta pilsēta tagad bija aiz robežas, Režica tika pārdēvēta par Rēzekni. 

1919.g. Tiņanovs absolvēja Petrogradas universitāti, kur viņu atstāja strādāt krievu filoloģijas zinātņu katedrā.

Ja man nebūtu manas bērnības – tad es nevarētu saprast vēsturi. Ja nebūtu revolūcijas – es nebūtu spējīgs saprast literatūru.

Jurijs Tiņanovs