Fragments no romāna “Kihļa”

“Cietoksnis” fragments no 3. nodaļas

Rokas tiem uz muguras sasietas ar siksnām, – ar siksnām sasietas arī kājas, – viņi sper mazus mazītiņus solīšus. Riļejevs.
Seja! Seja!
Mierīga!
Viņš pamāj ar galvu Vilhelmam. Viņš purina galvu, skatās uz Vilhelmu.
Seja!
Viņus ved šūpoties. Mūzika. Bērnu šūpoles.
Bet plēkšņi Vilhelmu kaut kur velk. Viņam ir nelabi. Viņam norauj fraku, iemet ugunī.
Kodīgi dūmi smacē elpu.
Virs galvas nokrakšķ – laikam tur pārlauza zobenu.
Seja!
Bet Vilhelma priekšā stāv ērms: milzīgā cepurē, ar milzīgi lielu, netīru spalvu pušķi, lielos stulmu zābakos, – un puskails. Zem svītrainā arestantu halāta rēgojas kaili stilbi.
Vilhelms noprot, ka tā saposts Jakubovičs, un smalki, spiedzīgi smejas.
Seja!
Vilhelms smejas.
Ģenerālis Benkendorfs no stalta, balta zirga ar pretīgi dzidrām acīm noskatās Vilhelmā.
Bet viņš tikai smejas, arvien smalkākā balsī.
Seja!
No 16.kameras atskanēja gaudas, atbaidošas, ārprātīgas gaudas un rējieni.

← Atgriezties pie nodaļas “Tiņanovs-rakstnieks”