XX gadsimta 30. gados Jurija Tiņanova – rakstnieka popularitāte bija ļoti liela
Izdotas grāmatas “Podporučiks Kiže”, “Vaska persona” un “Mazgadīgais Vitušišņikovs”. Uzrakstīts filmas “Poručiks Kiže” scenārijs. J. Tiņanovs 30. gadu sākumā vadīja Gorkija dibinātas dzejnieka bibliotēkas izdošanu, gatavojot tai V.Kihelbekera dzejoļu krājumu.
Lekciju lasīšanu un zinātnisko darbu nācas atstāt, jo trūka laika visu ideju īstenošanai. Ir saglabājas saraksts ar Jurija Tiņanova paveiktiem un tikai ieplānotiem literatūras darbiem
Kihļa
Vazirmuhtara nāve
Vaska persona
Gannibali
Puškins
Mazgadīgais Vitušišņikovs
Grafs Sardinskis
Jevdors
Kapteinis Šiškovs 2.
Overnas mūlis
Sandunas pirtis
Ganiņš Sifil
Ivans Barkovs
Потери
No tā saraksta pilnīgi bija uzrakstīti tikai “Kihļa”, “Vazirmuhtara nāve”, “Podporučiks Kiže”, “Vaska persona” un “Mazgadīgais Vitušišņikovs”. Vel tajā laikā, kad bija izdots romāns “Kihļa”, rakstnieks jau sajūta savas slimības pirmās pazīmes.
Slimība bija kaut kāda lēna – te acs pagriezīsies ne tā, ka vajag, te viss redzamais sāka dubultoties vai mainījās gaita. Pēc tam viss atkal ir pa vecam.
Viktors Šklovskis, Jurija tuvs draugs
Nepabeigts
romāns
1932. gadā Tiņanovs sācis rakstīt romānu “Puškins”.
Kad es, reizēm, tikšanās laikā, jautāju: “Nu, cik gadi ir tagad jūsu Aleksandram Sergejevičam?” – viņš atbildēja ar vainīgu smaidu: “Goda vārds: uzrakstīju par viņu divsimt lapas, bet viņam joprojām ir septiņi”.
Kornejs Čukovskis
Mani kaite ēd, kā peles grauž maizi, un es tagad esmu kā tukša klēts ar peļu pēdām.
Jurijs Tiņanovs
Vēstulē Viktoram Šklovskim, 1937.g.
1940. gada sākumā J.Tiņanovs jau gandrīz nevarēja staigāt un caurām dienām nekustēdamies sēdēja pītā salmu krēslā dārzā pie savas vasarnīcas balkona.
Brīžos, kad kļuva vieglāk, viņš turpināja rakstīt “Puškinu”. 1943. gadā Jurijs ir rakstījis savam tuvam draugam Viktoram Šklovskim, ka “Puškina” 3. daļa ir pabeigta. 1943. gada 20. decembrī Jurijs Tiņanovs aizgājis aizsaulē 49 gadu vecumā.
Un šeit rakstīja viņš elēģiju par to neiedomājamo mīlestību, kuru viņam laiks ir atteicies. Kā nolādēts, neuzdrošinoties nosaukt viņas vārdu, slīdēja viņš, spēka pilns, sajūsmināts ar atmiņām par visu, kas bija liegts, kas nevarēja piepildīties.
Jurijs Tiņanovs,
Romāna “Puškins” pēdējie vārdi